beidzot zinu, pieredzes apmaiņas sāli. :) tu skaties, salīdzini, uzdod sev jautājumus un prāto, kāpēc neviens par to nav aizdomājies un ieviesis Latvijā. te apgūstot kursus pa dienu, aizdomājos un sāku prātot par Latvijas studijām, kuras norisinās vakaros un redz pie kā nonācu.
_________________
_________________
maģistratūras studijas apgūt vakarā - īstenībā jau tā ir krāpšanās. lielākoties apkrāpjam sevi, jo nav iespējams nostrādāt 8 stundas un tad vēl pilnvērtīgi iesaistīties lekcijās un pēc tam vēl līdz nakts vidum rakstīt referātus un lasīt tekstus. tomēr nestrādāt nevar. bet te gan ir vērts padomāt vai nestrādāt nevar, jo tā spiež apstākļi vai tomēr sabiedrība?
maģistratūra nav bakalaurs, to neizvēlas visi un tas pavisam noteikti nav obligāts pasākums, ja izvēlies turpināt mācības pēc bakalaura acīmredzot esi ieinteresēts šo jomu apgūt padziļinātāk. un ja esi pieņēmis lēmumu turpināt, tad visticamāk esi gatavs maksāt un ja esi gatavs maksāt, tad tev ir arī nauda. vai tas būtu kredīts vai vecāku palīdzība, vai sevis sakrātais.
bet sabiedrības spiediens ir krietni lielāks, jo, pirmkārt, vēl tagad atceros kā 1.kursā pasniedzēji vaicāja "kur jūs šobrīd strādājat?" un izjutu zināmu neērtuma sajūtu atbildot "šobrīd tikai studēju". otrkārt, ar mūsu vakar studijām, sajūties tāds nevienam nevajadzīgs un nederīgs - pa dienu sēdi mājās vai bibliotēkā, bet vakarā mācies. kaut kas nav tā kā vajag. treškārt, vecais labais - kā? tev ir 21 un tu nestrādā?
te gan arī jāpadomā par vecumu kurā apgūt maģistratūru. vai tā patiešām ir uzreiz-pēc-bakalaura izglītība. aizvien vairāk sliecos uz - nē, jo trūkst izpratnes par lietām, esam vēl zaļi un nepieredzējuši. tāpēc loģiskāka šķiet maģistratūra mazliet vēlāk, bet jocīgi, ka tikpat kā nevienu vecāku par saviem vienaudžiem maģistratūrā neredzu.
kaut kas mūsu sabiedrības nenormālajā steigā, ķert visu ko vien var un pēc iespēja ātrāk, nav pareizi. tā mēs diez gan daudz ko laupām sev - sākot jau ar bērnību, jaunību, laiku un beidzot ar kopā būšanu.
te es mācos. te es esmu students. un pilna laika. te es pēc 5 gadu ilga skrējiena un iekšējas cīņas ar sabiedrības pieņēmumiem, uzelpoju un nesteidzīgi bibliotēkā lasu grāmatu, nevis neprātīgā steigā pa kripatiņai salasu vienu citātu pēc otra, lai tikai kaut kas būtu.
te var atļauties sevi izaicināt un rakstīt darbus par to, kas līdz šim nav bijis tavā interešu laukā, jo gluži vienkārši tu vari mācīties. loģisks šķiet komentārs šajā vietā, ka es taču esmu erasmus studente un saņemu stipendiju, tāpēc varu atļauties tikai mācīties. bet bibliotēkas nav pilnas tikai ar eramsus studentiem (pat teiktu, ka to ir ļoti maz).
protams, ekonomiskā situācija Latvijā neatļauj dzīvot zaļi un students ir nabags, kurš pārtiek no roltoniem un dārzeņiem, bet ziniet, te arī studenti neēd restorānos, jā viņiem vairāk var palīdzēt vecāki, bet kaut kā nepamet sajūta, ka ja gribētu, arī mums maģistratūras studijas varētu būt īstas pilna laika klātienes studijas un studenti varētu piestrādāt šur tur, bet galvenais, jau mācīties, pētīt un iegūt jaunas zināšanas.
laikam jau globāli tas ir jautājums gan par izglītības kvalitāti un izpratni par mācīšanās procesu, gan sabiedrības iedomātajām 'normām', gan paaudzēm. varbūt, ka krīze bakalauriem 'parādīs', ka var tikai mācīties. redzēsim. bet te aizvien pārņem sajūta, ka kaut ko darām nepareizi.
maģistratūra nav bakalaurs, to neizvēlas visi un tas pavisam noteikti nav obligāts pasākums, ja izvēlies turpināt mācības pēc bakalaura acīmredzot esi ieinteresēts šo jomu apgūt padziļinātāk. un ja esi pieņēmis lēmumu turpināt, tad visticamāk esi gatavs maksāt un ja esi gatavs maksāt, tad tev ir arī nauda. vai tas būtu kredīts vai vecāku palīdzība, vai sevis sakrātais.
bet sabiedrības spiediens ir krietni lielāks, jo, pirmkārt, vēl tagad atceros kā 1.kursā pasniedzēji vaicāja "kur jūs šobrīd strādājat?" un izjutu zināmu neērtuma sajūtu atbildot "šobrīd tikai studēju". otrkārt, ar mūsu vakar studijām, sajūties tāds nevienam nevajadzīgs un nederīgs - pa dienu sēdi mājās vai bibliotēkā, bet vakarā mācies. kaut kas nav tā kā vajag. treškārt, vecais labais - kā? tev ir 21 un tu nestrādā?
te gan arī jāpadomā par vecumu kurā apgūt maģistratūru. vai tā patiešām ir uzreiz-pēc-bakalaura izglītība. aizvien vairāk sliecos uz - nē, jo trūkst izpratnes par lietām, esam vēl zaļi un nepieredzējuši. tāpēc loģiskāka šķiet maģistratūra mazliet vēlāk, bet jocīgi, ka tikpat kā nevienu vecāku par saviem vienaudžiem maģistratūrā neredzu.
kaut kas mūsu sabiedrības nenormālajā steigā, ķert visu ko vien var un pēc iespēja ātrāk, nav pareizi. tā mēs diez gan daudz ko laupām sev - sākot jau ar bērnību, jaunību, laiku un beidzot ar kopā būšanu.
te es mācos. te es esmu students. un pilna laika. te es pēc 5 gadu ilga skrējiena un iekšējas cīņas ar sabiedrības pieņēmumiem, uzelpoju un nesteidzīgi bibliotēkā lasu grāmatu, nevis neprātīgā steigā pa kripatiņai salasu vienu citātu pēc otra, lai tikai kaut kas būtu.
te var atļauties sevi izaicināt un rakstīt darbus par to, kas līdz šim nav bijis tavā interešu laukā, jo gluži vienkārši tu vari mācīties. loģisks šķiet komentārs šajā vietā, ka es taču esmu erasmus studente un saņemu stipendiju, tāpēc varu atļauties tikai mācīties. bet bibliotēkas nav pilnas tikai ar eramsus studentiem (pat teiktu, ka to ir ļoti maz).
protams, ekonomiskā situācija Latvijā neatļauj dzīvot zaļi un students ir nabags, kurš pārtiek no roltoniem un dārzeņiem, bet ziniet, te arī studenti neēd restorānos, jā viņiem vairāk var palīdzēt vecāki, bet kaut kā nepamet sajūta, ka ja gribētu, arī mums maģistratūras studijas varētu būt īstas pilna laika klātienes studijas un studenti varētu piestrādāt šur tur, bet galvenais, jau mācīties, pētīt un iegūt jaunas zināšanas.
laikam jau globāli tas ir jautājums gan par izglītības kvalitāti un izpratni par mācīšanās procesu, gan sabiedrības iedomātajām 'normām', gan paaudzēm. varbūt, ka krīze bakalauriem 'parādīs', ka var tikai mācīties. redzēsim. bet te aizvien pārņem sajūta, ka kaut ko darām nepareizi.
malacis, Līva! labi uzrakstīts! un jauki, ka esi nākusi pie šādas atziņas Erasmus studijās. Arī es tev pilnībā piekrītu un Itālijā kopīgi ejam ar kursabiedriem laiski lasīt grāmatas biblenē :D bet šeit ukrainā tā nemitīgā steiga un mācību kursu sadrumstalotība pilnīgi beidz nost studētgribu.
AtbildētDzēstvajadzētu šito Mans Medijs ielikt, lai SZF auditorija palasa :)!
AtbildētDzēst