ēdien bija varen garšīgs, bet vēl garšīgākas bija sarunas. patiesībā sirsnības ziņā, šis bija laikam viens no jaukākajiem, vienkāršākajiem un mīļākajiem vakariem, jo gluži vienkārši 6 kursa biedrenes sēdējām virtuvē, ēdām, smējāmies un runājāmies.
vispār man ir ļoti paveicies ar kursa biedrenēm - Kārenu (Brazīlija), Fa (Honkonga), Brendu (Zambija), Miru (Indonēzija) un Aleksu (Rumānija).
No kreisās: Mira, Fa, Brenda, Kārena
Mazliet domīgas es un Aleksa
un palūkojoties uz to no cik dažādām valstīm esam, mūsu sarunas allaž izvēršas ļoti interesantas, un kur nu vēl ja sākam runāt par puišiem. aizraujošo sarunu atslēga slēpjas faktā, ka esam tik dažādas - Kārenai ir 29 un viņas draugs strādā Londonā, viņa nākamo semestri studēs ERASMUSā Londonā un cer, ka Norvēģijā neatgriezīsies. Fa ir 24 un viņa divus gadus draudzējas ar šveicieti, viņš no janvāra dzīvos Oslo. Aleksai ir 23 un viņa sarakstās ar norvēģi internetā un nevar saņemties ar viņu tikties dzīvē. Brendai ir 27 un viņa ir precējusies, laulību sauc par savu part-time job un Norvēģijā diez gan daudz staigā uz randiņiem. Mirai ir 26 un viņai ir divi draugi - viens, kuru viņa mīl un viens, kuru viņai ir izvēlējušies vecāki kā nākamo vīru.
un par pēdējo tad arī pārdomas.
Mira neizskatās 26 gadus jauna, pirmo reizi viņu ieraugot nodomāju, ka viņai varētu būt 21 maksimums, bet pases dati liecina ko citu. un, ja rietumu pasaulē 26 gados precēties paliek aizvien nepopulārāk, tad indonēzijā viņas ģimene jau sāk uztraukties, ka meita nepaliek vecmeitās. kā pati Mira izteicās, tad tāda iespēja jau kļūst diez gan liela, jo indonēzijā cilvēki precas jauni un jo vecāks paliec, jo grūtāk atrast otru pusītī, it sevišķi tādu kāda patiktu vecākiem. jo, lai arī Mira teica, ka tradīciju ievērošana ir ļoti atkarīgs no ģimenes, viņējā stingri pieturas pie tām. tāpēc Miras vīrs nedrīkst būt ārzemnieks, viņam ir jābūt musulmanim un viņu izvēlas Miras vecāki.
stāsto savu stāstu, Miras balsij bija tāda nolemtības un samierināšanās noskaņa, bet neteiksim, ka dusmas vai naids. drīzāk - ik vienam ir jādod iespēja. viņas 'he is funny, intelligent, he is from the same layer and maybe one day i will love him' izklausījās skumji, bet ar cerību.
īstenībā, jau mums nevienai tas tā līdz galam nav saprotams, jo pašas izvēlamies ar ko, kad un kur draudzēties. katrai ir savas ilūzijas par mīlestību un attiecībām, kuras cenšamies īstenot, bet Miras gadījumā tās paliek tikai fantāzijas.
nokļūstot līdz tematam par kāzām, Brenda uzstāja, ka jāprecas ir tikai tad, kad ir sajūta, ka arī pēc 50 gadiem mīlēsiet viens otru. skaisti, jau...
mira nopūtās.
īstenībā jau mēs visas nopūtāmies.
vispār man ir ļoti paveicies ar kursa biedrenēm - Kārenu (Brazīlija), Fa (Honkonga), Brendu (Zambija), Miru (Indonēzija) un Aleksu (Rumānija).
No kreisās: Mira, Fa, Brenda, Kārena
Mazliet domīgas es un Aleksaun par pēdējo tad arī pārdomas.
Mira neizskatās 26 gadus jauna, pirmo reizi viņu ieraugot nodomāju, ka viņai varētu būt 21 maksimums, bet pases dati liecina ko citu. un, ja rietumu pasaulē 26 gados precēties paliek aizvien nepopulārāk, tad indonēzijā viņas ģimene jau sāk uztraukties, ka meita nepaliek vecmeitās. kā pati Mira izteicās, tad tāda iespēja jau kļūst diez gan liela, jo indonēzijā cilvēki precas jauni un jo vecāks paliec, jo grūtāk atrast otru pusītī, it sevišķi tādu kāda patiktu vecākiem. jo, lai arī Mira teica, ka tradīciju ievērošana ir ļoti atkarīgs no ģimenes, viņējā stingri pieturas pie tām. tāpēc Miras vīrs nedrīkst būt ārzemnieks, viņam ir jābūt musulmanim un viņu izvēlas Miras vecāki.
stāsto savu stāstu, Miras balsij bija tāda nolemtības un samierināšanās noskaņa, bet neteiksim, ka dusmas vai naids. drīzāk - ik vienam ir jādod iespēja. viņas 'he is funny, intelligent, he is from the same layer and maybe one day i will love him' izklausījās skumji, bet ar cerību.
īstenībā, jau mums nevienai tas tā līdz galam nav saprotams, jo pašas izvēlamies ar ko, kad un kur draudzēties. katrai ir savas ilūzijas par mīlestību un attiecībām, kuras cenšamies īstenot, bet Miras gadījumā tās paliek tikai fantāzijas.
nokļūstot līdz tematam par kāzām, Brenda uzstāja, ka jāprecas ir tikai tad, kad ir sajūta, ka arī pēc 50 gadiem mīlēsiet viens otru. skaisti, jau...
mira nopūtās.
īstenībā jau mēs visas nopūtāmies.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru