kas to būtu domājis, ka skaitot dienas līdz mājās braukšanai kļūs skumji. nē, nu labi, tas tomēr nav nekāds pārsteigums.
vakardien kā pie 5dienas vakara nolēmām paballēties mūsu stāvā. sākās viss jauki ar svecītēm un dziļām sarunām, turpinājās tas viss vietējā bārā ar milzīgu alus, hmm, krūku no kuras katram tika pa glāzītei. bet viss beidzās ar slidināšanos pa futbola laukumu, kurš upgreidots uz slidotavu. zeks ar kimu 'aizņēmās' no sporta skolas riteņu stāvlaukuma divus samokatus (ja, kas tad mums tagad koridorī tāds viens ir, kad gribas paākstīties var ar to pabraukāties - jautri) un izmēģinājām kā tad ir ar skrejriteni pa ledu braukāties. izrādās - nav ne vainas.
maza bērna priekā visi slidinājāmies, ņēmāmies, kritām, cēlāmies, smējāmies, taisījām piruetes un ko tik vēl ne. dodoties mājup, kas gan neaizņem īpaši daudz laika (kādas trīs minūtes) visi skumji secinājām, ka ir palikušas vairs piecas nedēļas. un šajā sakarā jāmin, ka virtuvē nosēdējām līdz četriem rītā runājot par neko un apsolījāmies darīt tā atlikušās piecas piektdienas.
jau tagad redzams, ka pēdējā nedēļa būs pārsteigumu pilna, jo dusmas, aizkaitinājums, slepenas mīlestības vairāk vai mazāk mūsos visos ir krājušās visu šo laiku. un nelolojot īpaši lielas ilūzijas, ka visi kādreiz vēl satiksimies, rādās, ka tas viss nāks uz āru.
nākamā ir traka, traka nedēļa - viens home exam, viena prezentācija norvēģu valodā, viens seminārs un viens portfolio uzdevums (kas ir tikpat kā referāts). jautri.
vakardien kā pie 5dienas vakara nolēmām paballēties mūsu stāvā. sākās viss jauki ar svecītēm un dziļām sarunām, turpinājās tas viss vietējā bārā ar milzīgu alus, hmm, krūku no kuras katram tika pa glāzītei. bet viss beidzās ar slidināšanos pa futbola laukumu, kurš upgreidots uz slidotavu. zeks ar kimu 'aizņēmās' no sporta skolas riteņu stāvlaukuma divus samokatus (ja, kas tad mums tagad koridorī tāds viens ir, kad gribas paākstīties var ar to pabraukāties - jautri) un izmēģinājām kā tad ir ar skrejriteni pa ledu braukāties. izrādās - nav ne vainas.
maza bērna priekā visi slidinājāmies, ņēmāmies, kritām, cēlāmies, smējāmies, taisījām piruetes un ko tik vēl ne. dodoties mājup, kas gan neaizņem īpaši daudz laika (kādas trīs minūtes) visi skumji secinājām, ka ir palikušas vairs piecas nedēļas. un šajā sakarā jāmin, ka virtuvē nosēdējām līdz četriem rītā runājot par neko un apsolījāmies darīt tā atlikušās piecas piektdienas.
jau tagad redzams, ka pēdējā nedēļa būs pārsteigumu pilna, jo dusmas, aizkaitinājums, slepenas mīlestības vairāk vai mazāk mūsos visos ir krājušās visu šo laiku. un nelolojot īpaši lielas ilūzijas, ka visi kādreiz vēl satiksimies, rādās, ka tas viss nāks uz āru.
nākamā ir traka, traka nedēļa - viens home exam, viena prezentācija norvēģu valodā, viens seminārs un viens portfolio uzdevums (kas ir tikpat kā referāts). jautri.
