Līdz šim nebija izdevies nokļūt norvēģu rīkotos pasākumos (izņemto to tirgus ielu), tāpēc dodoties šī vakara gaitās nebija īsti skaidrības cik apmeklēts šis pasākums varētu būt. Dodoties tikties ar saviem šī vakara biedriem, t-banen jau likās mazliet pilnāks kā parasti, bet izrādījās, ka tas nebija nekas salīdzinājumā ar tramvaju un kur nu vēl upes malu.
Tātad pasākums bija - pastaiga gar upi lāpu gaismā. Tā kā jau iepriekš kaut kur minēju, Oslo ir kā bļoda un no vienas bļodas malas iztek Akerselva - upe, kas vijas cauri Oslo rajoniem. Kā dzirdēju, tad šis pasākums tieši tāpēc arī tiek rīkots, lai saliedētu Oslo rajonus un, protams, cilvēki varētu baudīt mākslu. Tad nu pastaigā gar upi devos francūzietes, sešu vāciešu, šķiet ķīnietes un norvēģietes pavadībā. tā kā mums līdzi bija norvēģiete, kurai teorētiski vajadzēja pārzināt oslo, karti savā mazājā somā necentos ielikt, vēlāk izrādījās, ka tā bija kļūda, jo norvēģiete zināja mazāk par mums. bet ko nu par to.
Pasākums bija jauks, izstaigājāmies no sirds patikas, žēl, protams, ka visu laiku lija, un žēl, ka cilvēku bija tik daudz, ka brīžiem nācās apstāties, jo gluži vienkārši neviens nevarēja pakustēties.
Lai aptuveni uzburtu kā tas viss izskatījās - visā upes garumā bija izliktas lielās āra sveces, kuras izgaismoja celiņu. Ik pa aptuveni 100-150 metriem notika kāds maziņš koncertiņš, vai citos gadījumos lielāks - dziedāja kori, spēlēja grupas, solisti dziedāja sveču gaismā upes krastā. Tāpat bija visvisādas izdarības ar uguni - bija ugunsrijēji, kaut kādi puiši ar motorzāģiem un dzirkstelēm, uguns skulptūras un citi brīnumi.
Kopumā - iepazīta pilnīgi cita Oslo daļa, redzēti daudzi maziņi ūdenskritumi, esmu iemācījusies pārvietoties lejup no kalna neejot, bet gan šļūcot (izrādās viņiem stāvākajās vietās ir īpašs ceļu segums, pa kuru var noslidināties lejup) un sastapti norvēģi kulturālā pasākumā. Pasākums izdevies.
p.s. vakaram bija arī pipariņš - tramvajā divi vīrieši sāka kauties un kad viņi tā kā izripoja uz ielas, tramvajs nebrauca uz priekšu kamēr viņi nebija katrs aizgājuši uz savu pusi. cik jauki no tramvaja vadītāja puses. :)
Tātad pasākums bija - pastaiga gar upi lāpu gaismā. Tā kā jau iepriekš kaut kur minēju, Oslo ir kā bļoda un no vienas bļodas malas iztek Akerselva - upe, kas vijas cauri Oslo rajoniem. Kā dzirdēju, tad šis pasākums tieši tāpēc arī tiek rīkots, lai saliedētu Oslo rajonus un, protams, cilvēki varētu baudīt mākslu. Tad nu pastaigā gar upi devos francūzietes, sešu vāciešu, šķiet ķīnietes un norvēģietes pavadībā. tā kā mums līdzi bija norvēģiete, kurai teorētiski vajadzēja pārzināt oslo, karti savā mazājā somā necentos ielikt, vēlāk izrādījās, ka tā bija kļūda, jo norvēģiete zināja mazāk par mums. bet ko nu par to.
Pasākums bija jauks, izstaigājāmies no sirds patikas, žēl, protams, ka visu laiku lija, un žēl, ka cilvēku bija tik daudz, ka brīžiem nācās apstāties, jo gluži vienkārši neviens nevarēja pakustēties.
Lai aptuveni uzburtu kā tas viss izskatījās - visā upes garumā bija izliktas lielās āra sveces, kuras izgaismoja celiņu. Ik pa aptuveni 100-150 metriem notika kāds maziņš koncertiņš, vai citos gadījumos lielāks - dziedāja kori, spēlēja grupas, solisti dziedāja sveču gaismā upes krastā. Tāpat bija visvisādas izdarības ar uguni - bija ugunsrijēji, kaut kādi puiši ar motorzāģiem un dzirkstelēm, uguns skulptūras un citi brīnumi.
Kopumā - iepazīta pilnīgi cita Oslo daļa, redzēti daudzi maziņi ūdenskritumi, esmu iemācījusies pārvietoties lejup no kalna neejot, bet gan šļūcot (izrādās viņiem stāvākajās vietās ir īpašs ceļu segums, pa kuru var noslidināties lejup) un sastapti norvēģi kulturālā pasākumā. Pasākums izdevies.
p.s. vakaram bija arī pipariņš - tramvajā divi vīrieši sāka kauties un kad viņi tā kā izripoja uz ielas, tramvajs nebrauca uz priekšu kamēr viņi nebija katrs aizgājuši uz savu pusi. cik jauki no tramvaja vadītāja puses. :)
______________________________________
*Pastaiga gar upi lāpu gaismā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru