nezinu, kur pazūd laiks, bet paldies Dievam, tas patiešām paskrien. jau atkal ir trešdiena un vēl viena nedēļa ir jau pusē.
šī nedēļa iezīmējusies grupu darbu zīmē, jo šķiet teju ikviens pasniedzējs ir nolēmis, ka tieši tas ir labākais veids kā izpildīt mājas darbu. no vienas puses, protams, darba ir mazāk un arī var drusku izbraukt uz citu rēķina, bet no otras puses... nu tā otra puses, vismaz viena grupu darba ziņā ir milzīga!
iesākumā, mēs grupā esam rumāniete, honkongiete, brazīliete, norvēģiete un es. piekritīsies, ka diez gan dažādas kultūras un mentalitātes. klāta tam visam var pielikt, tādus sīkumus kā honkongietei un brazīlietei ir paliels akcents, bet rumāniete ir klusa pēc dabas, tātad vienīgā kaut cik runājošā meitene ir norvēģiete, kas pret visu izturas ar norvēģiem raksturīgo snobismus. tik tālu - izklausās jautri, ne? bet tālāk ir vēl labāk, tā kā pazīstam viena otru 3 nedēļas un diži vairāk par valsti un pāris pamata faktiem viena par otru nezinām, tad grūti spriest, kura ir uzcītīga un ar teicamnieces sindromu, bet kura easy minded. paldies, šodienai, kas ieviesa skaidrību šajā jomā.
tātad - divas stundas neproduktīvi esam nosēdējušas un es ierosinu, ka varbūt nevajag sarežģīt dzīvi un izvēlēties vienkāršāku tēmu, un kā piemēru minu, ka citas grupas tam pieiet ļoti vienkārši, uz ko brazīliete atbild - we have to be perfect! citā situācijā un reizē, (ko tur liegties) visticamāk būtu piebiedrojusies viņai, bet šoreiz pie sevis nodomāju, wtf? mums ir zināmas komunikācijas problēmas, jo neviena nevar precīzi angliski izteikt savas domas, mums nav darba pamata, bet lūk viņa grib būt perfect? bet ko nu es, izteicu savas doma un tagad klusēju, katrā ziņā ir pagrūti sastrādāties, ja cilvēki runā dažādās frekvencēs.
rīt jādodas rakstīt norvēģu valodā dialogs ar austrālieti, negribu nemaz domāt kā tas izvārtīsies.
lai nu kā priecē, ka ir nedēļas vidus, ka rīt ir 4diena un es seminārā spēlēšos ar lego (!!!) un ka mēs ar alīnu samainījām gultas, jo mana mugura sāp aizvien mazāk (te gan jāmin, ka esmu sākusi arī vingrot, bet domāju, ka gultai tomēr ir liels nopelns).
ak,jā, pavisam piemirsu - īsti nezinu vai kādas organizācijas vai pašvaldība, vai augstskola vai visi kopā ik pa brīdim pie augstskolas dāļā paciņas ar visādām ēdamām lietām - šokolādēm, sauso ēdienu, kožļenēm un citiem sīkumiem (acīm redzot viņi ir satraukti par studentu spēju iegādāties sev ēdienu, hihi). tā kā manas lekcijas nenotiek universitātes pilsētiņā, bet gan biroju ēkā, tad esmu palaidusi diez gan daudz šādas dalīšanas garām, jo gluži vienkārši, kad manas lekcijas ir beigušās, beigušās ir arī paciņas. tā, piemēram vakardien dalīja paciņas, kurās bija kinder bueno, beidzoties lekcijām stiedzos uz blindern pieturu, bet tur kā reiz dalītāji atkal kāpa mašīnā lai brauktu prom. šodien devos uz bibliotēku, un guess what? mana pirmā bezmaksas paciņa! jipī! ar kakao, kartupeļu biezputru un Cheerious sausajām broksatīm. laikam gan jāsamierinās, ka paciņas būs reti, toties dubults prieks, kad to saņēmu! :)
rīt lego un citi pārsteigumi, kā solīja pasniedzēji. cerams, ka labi! :)
šī nedēļa iezīmējusies grupu darbu zīmē, jo šķiet teju ikviens pasniedzējs ir nolēmis, ka tieši tas ir labākais veids kā izpildīt mājas darbu. no vienas puses, protams, darba ir mazāk un arī var drusku izbraukt uz citu rēķina, bet no otras puses... nu tā otra puses, vismaz viena grupu darba ziņā ir milzīga!
iesākumā, mēs grupā esam rumāniete, honkongiete, brazīliete, norvēģiete un es. piekritīsies, ka diez gan dažādas kultūras un mentalitātes. klāta tam visam var pielikt, tādus sīkumus kā honkongietei un brazīlietei ir paliels akcents, bet rumāniete ir klusa pēc dabas, tātad vienīgā kaut cik runājošā meitene ir norvēģiete, kas pret visu izturas ar norvēģiem raksturīgo snobismus. tik tālu - izklausās jautri, ne? bet tālāk ir vēl labāk, tā kā pazīstam viena otru 3 nedēļas un diži vairāk par valsti un pāris pamata faktiem viena par otru nezinām, tad grūti spriest, kura ir uzcītīga un ar teicamnieces sindromu, bet kura easy minded. paldies, šodienai, kas ieviesa skaidrību šajā jomā.
tātad - divas stundas neproduktīvi esam nosēdējušas un es ierosinu, ka varbūt nevajag sarežģīt dzīvi un izvēlēties vienkāršāku tēmu, un kā piemēru minu, ka citas grupas tam pieiet ļoti vienkārši, uz ko brazīliete atbild - we have to be perfect! citā situācijā un reizē, (ko tur liegties) visticamāk būtu piebiedrojusies viņai, bet šoreiz pie sevis nodomāju, wtf? mums ir zināmas komunikācijas problēmas, jo neviena nevar precīzi angliski izteikt savas domas, mums nav darba pamata, bet lūk viņa grib būt perfect? bet ko nu es, izteicu savas doma un tagad klusēju, katrā ziņā ir pagrūti sastrādāties, ja cilvēki runā dažādās frekvencēs.
rīt jādodas rakstīt norvēģu valodā dialogs ar austrālieti, negribu nemaz domāt kā tas izvārtīsies.
lai nu kā priecē, ka ir nedēļas vidus, ka rīt ir 4diena un es seminārā spēlēšos ar lego (!!!) un ka mēs ar alīnu samainījām gultas, jo mana mugura sāp aizvien mazāk (te gan jāmin, ka esmu sākusi arī vingrot, bet domāju, ka gultai tomēr ir liels nopelns).
ak,jā, pavisam piemirsu - īsti nezinu vai kādas organizācijas vai pašvaldība, vai augstskola vai visi kopā ik pa brīdim pie augstskolas dāļā paciņas ar visādām ēdamām lietām - šokolādēm, sauso ēdienu, kožļenēm un citiem sīkumiem (acīm redzot viņi ir satraukti par studentu spēju iegādāties sev ēdienu, hihi). tā kā manas lekcijas nenotiek universitātes pilsētiņā, bet gan biroju ēkā, tad esmu palaidusi diez gan daudz šādas dalīšanas garām, jo gluži vienkārši, kad manas lekcijas ir beigušās, beigušās ir arī paciņas. tā, piemēram vakardien dalīja paciņas, kurās bija kinder bueno, beidzoties lekcijām stiedzos uz blindern pieturu, bet tur kā reiz dalītāji atkal kāpa mašīnā lai brauktu prom. šodien devos uz bibliotēku, un guess what? mana pirmā bezmaksas paciņa! jipī! ar kakao, kartupeļu biezputru un Cheerious sausajām broksatīm. laikam gan jāsamierinās, ka paciņas būs reti, toties dubults prieks, kad to saņēmu! :)
rīt lego un citi pārsteigumi, kā solīja pasniedzēji. cerams, ka labi! :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru