Pulkstenis ir tuvu pus5 no rīta un mūsu koridorā beidzot ir klusums. Pirms brītiņa 5 augšā-palikušo cilvēku sapulcēs (es, Zeks, Pjotrs, Kims un Sebatianas) nospriedām, ka ballīte bija patiešām LEGENDARY. Katram no mums leģendāra savā ziņā. Zeks, piemēram, 5 stundas no vietas dīdžejoja, Maiks (kurš jau sen guļ) pārdeva visvairāk aliņu.
Kā man tā bija leģendāra? Nu iesākumā - iznākot ārā no istabas. Jo Alīna, kurai vajadzēja būt manai vakara sabiedrotai, pazuda pirms vēl ballīte bija sākusies. Tad kad nu izgāju ārā, es satiktu daudz, ļoti daudz, ļoti, ļoti daudz cilvēku. Kādu kuru sauca Tristans (Kā no Tristana un Izoldes - tieši tā viņš sevi iepazīstināja), bija Fabians, Andželīna, Melinda, Kerolaina, Gabbija, Nikola, Anna, Bee, Džesija, protams, mani poļu draugi - Evelīna, Martins, Pjotrs, Demjens un Sebastians. un vēl meitenes un puiši, kuru vārdus netaceros. Un tad vel bija Vera un Katerīne no Vācijas un, tad vēl bija tie uzstājīgie puiši ar jautājumu kā dzer latviešu meitenes. Kad viņiem to izskaidroju, puišiem šķita, ka viņi ir dzēruši par maz, vai vismaz ne tik cienīgi, kā tam vajadzētu būt. Lai nu kā vēl mazliet jautrā garastāvoklī secinu, ka ballīte biju tuvu izcilajam. Kā savu bonuspkuntu minu, ka esmu veinīgā no meitenēm, kas tik ilgi palikusi augšā - visas pārējās dēļ "miedziņa" aizgājušas gulēt. Kā bonusiņš minams arī fakts, ka te dārgajā Norvēģijā es ieguvu 2 alus bez maksas. Par skaitām acīm? Diez vai. Drīzāk par savstarpēju sadarbību un uzticību. Patīkami, ka tas kas bija Kima un Sebastiana, tas bija mans.
Rezumējot viesu komentārus - ballīte bija super! Rezumējot manus komentārus - tā bija fantastiska no tā viedokļa, ka es ik pa brīdim pazaudēju savus biedrus, atradu jaunus, un kad kļuva garlaicīgi ar jaunajiem, mani biedri uzradās. Domāju, ka ballītes beigas izsaka visu - mūsu koridora cilvēkos ir spēks. Tie kas mīt Kringsjå Olav M. Troviks vei nr. 24. koridorā pa labi ir super!
Kā man tā bija leģendāra? Nu iesākumā - iznākot ārā no istabas. Jo Alīna, kurai vajadzēja būt manai vakara sabiedrotai, pazuda pirms vēl ballīte bija sākusies. Tad kad nu izgāju ārā, es satiktu daudz, ļoti daudz, ļoti, ļoti daudz cilvēku. Kādu kuru sauca Tristans (Kā no Tristana un Izoldes - tieši tā viņš sevi iepazīstināja), bija Fabians, Andželīna, Melinda, Kerolaina, Gabbija, Nikola, Anna, Bee, Džesija, protams, mani poļu draugi - Evelīna, Martins, Pjotrs, Demjens un Sebastians. un vēl meitenes un puiši, kuru vārdus netaceros. Un tad vel bija Vera un Katerīne no Vācijas un, tad vēl bija tie uzstājīgie puiši ar jautājumu kā dzer latviešu meitenes. Kad viņiem to izskaidroju, puišiem šķita, ka viņi ir dzēruši par maz, vai vismaz ne tik cienīgi, kā tam vajadzētu būt. Lai nu kā vēl mazliet jautrā garastāvoklī secinu, ka ballīte biju tuvu izcilajam. Kā savu bonuspkuntu minu, ka esmu veinīgā no meitenēm, kas tik ilgi palikusi augšā - visas pārējās dēļ "miedziņa" aizgājušas gulēt. Kā bonusiņš minams arī fakts, ka te dārgajā Norvēģijā es ieguvu 2 alus bez maksas. Par skaitām acīm? Diez vai. Drīzāk par savstarpēju sadarbību un uzticību. Patīkami, ka tas kas bija Kima un Sebastiana, tas bija mans.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru