un to pareizinot ar manu līdzgājēju uzstājīgumu, nospriedu - jāsaģērbjas silti, jāpaņem cimdi un jādodas ielās.mūsu vakars sākās 18:00 Ullevål stadion futbola muzejā, kurš ir teju blakus universitātei. tā kā tas neatrodas oslo centrā cilvēku nebija un mēs tikām pie individuālas guided tour, sporta veikala šalles, lietus mēteļa (ļoti noderīgi!!!) un mini vuvuzelas, gids norvēģu futbola vēsturi stāstīja ar tādu aizrautību, ka beigās jau viņam piedevu, ka pie sienas ar Eiropas futbola komandu krekliņiem, nebija atrodams Latvijas krekls. lai nu kā ar to Latvijas futbolu, pabijām stadionā, ģērbtuvēs, protams muzejā un satikāmies ar norvēģu futbola komandu (hihi). Muzejā pavadījām teju 45 minūtes, izejot ārā protams lietus nebija mitējies, bet futbola gida-fanātiķa iedvesmoti devāmies uz centru smelties kultūru.
sākotnēji meklējām mistisku slepenās brālības namu, lai palūkotu vai viss patiešām ir tā kā rakstīt DaVinči kodā, bet nomaldījušies no pareizā ceļa, nospriedām, ka jādodas uz vietām, par kurām esam dzirdējuši un vismaz no ārpuses redzējuši. devāmies uz Oslo rātsnamu, kurš šonakt piedāvāja iespēju uzkāpt tā torņos un redzēt kā tiek spēlēta zvanu mūzika. mums par lielu skādi, biļetes uz tuvāko tūri bija izņemtas, bet laipnais gids piedāvāja paņemt biļeti uz nākamo tūri - mums 2x nav jāsaka, paņemam biļetes un dodamies iekarot parlamentu (kā vēlāk izrādīsies mums visur smaidīs veiksme). tur par brīnumu, ārā rinda, bet kā gadījies kā ne, nostājamies rindas galā, un kā reiz paralmenta durvis atverās un tiek "uzņemta" angļu valodas grupa. lieki piebilst, ka mēs ietilpām tajā grupā un stundu pavadījām klausoties norvēģu parlamenta dīvainībās, sēžot deputātu vietās un apbrīnojot dīvaino dizainu. tāpat devāmies uz The mini bottle gallery, kurā bija 53 000 mini pudelīšu. tur atradu arī antīku Latvijas balzāma pudelīti, par ko protams dubults prieks un lepnums.
laikam skaistākais no visa vakara bija kāpiens rātsnama tornī, protams, pats kāpiens uz 15 stāvu lika mazliet pasvīst, bet uzkāpjot augšā vispirms varēja iepazīties ar rātsnama ērģelnieku, un tad uziet uz jumta, kur pavērās naksnīgā oslo uz visām pusēm un protams šo skatu varēja baudīt zvanu skaņu pavadījumā. saviļņojoši.
kopumā pabijām sešos muzejos, jāmin, ka cilvēku bija krietni mazāk kā līdzīgos pasākumos rīgā, bet lielākoties visur muzeju apskate notika gidu pavadībā. informācijas bija daudz un par katru muzeju stāstīt nav jēgas. īsumā mūsu vakara programma:
18:00- Ulleval stadion
20:00 - Stortinget
20:25 - Freia
21:00 - The mini bottle gallery
21:45 - Rådhuset
22:30 - Nobels fredssenter
23:00 - Salūts
vienīgi vēl jāpiemin vakara noslēgums. izejot no ne visai interesantā Nobela miera prēmijas muzeja, bijām apņēmības pilni sameklēt kuģīti un doties vēl pēdējā kruīzā, taču nebūdami īsti pārliecināti, kur tas atrodas sekojām cilvēkiem un apstājāmies vietā, kurā bija savākusies paliela grupa. apstājāmies, centāmies saskatīt ūdenī kuģi un mums par lielu pārsteigumu un prieku, ūdenī atspīdēja uguns puķes. kā izrādījās bijām nokļuvuši tieši uz oslo kultūras nakts noslēgumu - mūs priecēja salūts teju 15 minūšu garumā (un jāatzīst, ka krāšņāku un ilgāku salūtu esmu redzējusi tikai 2x mūžā - Rīgai 800 un Francijā, Montpeljē 14. jūlija svinībās).
tāda bija mana oslo kultūras nakts - fantastiska, aizraujoša, interesanta, bagāta un vēl un vēl un vēl!
sākotnēji meklējām mistisku slepenās brālības namu, lai palūkotu vai viss patiešām ir tā kā rakstīt DaVinči kodā, bet nomaldījušies no pareizā ceļa, nospriedām, ka jādodas uz vietām, par kurām esam dzirdējuši un vismaz no ārpuses redzējuši. devāmies uz Oslo rātsnamu, kurš šonakt piedāvāja iespēju uzkāpt tā torņos un redzēt kā tiek spēlēta zvanu mūzika. mums par lielu skādi, biļetes uz tuvāko tūri bija izņemtas, bet laipnais gids piedāvāja paņemt biļeti uz nākamo tūri - mums 2x nav jāsaka, paņemam biļetes un dodamies iekarot parlamentu (kā vēlāk izrādīsies mums visur smaidīs veiksme). tur par brīnumu, ārā rinda, bet kā gadījies kā ne, nostājamies rindas galā, un kā reiz paralmenta durvis atverās un tiek "uzņemta" angļu valodas grupa. lieki piebilst, ka mēs ietilpām tajā grupā un stundu pavadījām klausoties norvēģu parlamenta dīvainībās, sēžot deputātu vietās un apbrīnojot dīvaino dizainu. tāpat devāmies uz The mini bottle gallery, kurā bija 53 000 mini pudelīšu. tur atradu arī antīku Latvijas balzāma pudelīti, par ko protams dubults prieks un lepnums.
laikam skaistākais no visa vakara bija kāpiens rātsnama tornī, protams, pats kāpiens uz 15 stāvu lika mazliet pasvīst, bet uzkāpjot augšā vispirms varēja iepazīties ar rātsnama ērģelnieku, un tad uziet uz jumta, kur pavērās naksnīgā oslo uz visām pusēm un protams šo skatu varēja baudīt zvanu skaņu pavadījumā. saviļņojoši.
kopumā pabijām sešos muzejos, jāmin, ka cilvēku bija krietni mazāk kā līdzīgos pasākumos rīgā, bet lielākoties visur muzeju apskate notika gidu pavadībā. informācijas bija daudz un par katru muzeju stāstīt nav jēgas. īsumā mūsu vakara programma:
18:00- Ulleval stadion
20:00 - Stortinget
20:25 - Freia
21:00 - The mini bottle gallery
21:45 - Rådhuset
22:30 - Nobels fredssenter
23:00 - Salūts
vienīgi vēl jāpiemin vakara noslēgums. izejot no ne visai interesantā Nobela miera prēmijas muzeja, bijām apņēmības pilni sameklēt kuģīti un doties vēl pēdējā kruīzā, taču nebūdami īsti pārliecināti, kur tas atrodas sekojām cilvēkiem un apstājāmies vietā, kurā bija savākusies paliela grupa. apstājāmies, centāmies saskatīt ūdenī kuģi un mums par lielu pārsteigumu un prieku, ūdenī atspīdēja uguns puķes. kā izrādījās bijām nokļuvuši tieši uz oslo kultūras nakts noslēgumu - mūs priecēja salūts teju 15 minūšu garumā (un jāatzīst, ka krāšņāku un ilgāku salūtu esmu redzējusi tikai 2x mūžā - Rīgai 800 un Francijā, Montpeljē 14. jūlija svinībās).
tāda bija mana oslo kultūras nakts - fantastiska, aizraujoša, interesanta, bagāta un vēl un vēl un vēl!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru