melleņošana

Doma par došanos ogot un sēņot tuvējos mežos mūsos mita jau sen. Varētu teikt, ka no pirmās dienas, kad sēdējām pie ezera un skatam pavērās mežu plašumi. Meži te ir skaisti. Biezi, akmeņaini un stāvi. Un visticamāk tieši šī akmeņainuma, stāvuma un biezuma dēļ norvēģi mežā iekšā neiet. Cauri mežiem vijas neskaitāmi ceļi, pa kuriem var pastaigāties neieejot brikšņos un neredzot meža bagātību.

Lai nu kā šodien saulīte spīdēja spoži un ap pusdienlaiku čehs atnāca ar pāris baravikām un violetu muti (mūsu koridorī sēņošanu saprot tikai čehs - pārējie šķiet sēnes redzējuši tikai veikalu plauktos un nezina ka tās var lasīt arī mežā). Apvaicājāmies par vietu, un bruņojušās ar maisiņu, nazi un tukšu rozīņu bundžiņu mellenēm devāmies meža labumu meklējumos. Jāsaka kā ir - sēņotāja neesmu bijusi un nebūšu, it sevišķi, ja ir jācenšas atpazīt ēdamās sēnes, tāpēc jau sākumā nolēmu koncentrēties uz mellenēm. Kā izrādījās arī melleņu lasītāja neesmu, jo 3 ogas gāja trauciņā, 9 mutē un, protams, trauks pilnāks nepalika. Toties pats ogošanas process manī raisīja pārdomas par zemeņu lasītājiem Īrijā un to kāpēc es mellenes pērku nevis lasu mežā. Uz pēdējo atbilde ir gaužām vienkārša, es mellenes ēdu pārāk ātri. Savukārt, kas attiecas uz pirmo - tā liekšanās un knibināšanās gar katru ogu - diez gan nogurdinoši.
Bet meži te nu dien ir skaisti - ogojot atradu kalnu avotiņa izveidotu ūdenskritum, un tās klintis un stāvums - šķiet, ka te ir jābūt kādam līdzenuma, kādai pļavai kur apstāties, bet kļūst tikai stāvāks un stāvāks (arī aukstāks).
Rezultāts diez gan apmierinošs: katram pa trauciņam ar mellenēm, čeham kādas 5 baravikas, Alīnai ļoti daudz sēņu, no kurām lielāko daļu izmetām, jo neviens no mums nebija 100% drošs, ka to var ēst. Kāda norvēģu sieviete pastāstīja, ka metro stacijā sēž sēņu eksperts, kurš palīdzēšot noteikt, vai sēne ēdama vai nē, bet līdz stacijai neviens neaizgāja un ēdamās sēnes jau apēstas, cerams Alīnai viss būs labi.
Bet es tagad satraucos vai kopā ar mellenēm neielasīju kādu svešu ogu, jo te mellenes ir savādākas kā pie mums, pašas mētras lielākas, augstāk no zemes, ar ļoti maz lapām, bet ogas diez gan maziņas un arī salīdzinoši skābas. Lai nu kā ogu, protams, vairāk nav un, ja vien būs apņēmība, melleņot aiziešu arī rīt.

P.s. Kāds ēd manu šokolādes krēmu un ir nospēris musli. :(