2:2

mans erasmus laiks ir ne vairāk un nemazāk kā pusē - ir pagājuši tieši 2 mēneši un priekšā ir vēl 2 mēneši. no vienas puses neticas, ka te jau esmu tik ilgi, no otras puses braukt ar t-banen uz skolu, iepirkties kiwi, runāt ar cilvēkiem par dažādajām izpratnēm un pieredzēm par šķietami līdzīgām lietām, pastaigāties gar sognsvann šķiet ikdiena, un grūti un negribīgi atsaucu atmiņā vakarus 15.trolejbusā vai alekša mašīnā, darba dienas smago nastu un lekcijas Latvijā.

protams, tā ir ikdiena un savu cilvēku tāpat pietrūkst. tomēr dažreiz, aizskatoties uz kalniem, kuri paveras no t-banen loga, paliek jocīgi, ka pēc laiciņa šis skats neietilps manā ikdienā.

ko es esmu paveikusi 2 mēnešos? nu mazliet paballējusies, pabijusi visādos kulturālos pasākumos, aizbraukusi uz Bergenu, daudz sēdējusi virtuvē (hihi), stiprinājusi savu pacietību, centusies atrast privātumu visur kur vien iespējams, sagaidījusi vienu ciemiņu un cītīgi apmeklējusi lekcijas. slinkums likt bildes, tāpēc te maza kolāža (lai apskatītu tuvāk, vnk uzklikšķini uz bildes):

domāju, ka otri divi mēneši būs grūtāki un ne tāpēc, ka ārā būs auksts un tumšs, bet gan tāpēc, ka jāraksta darbi, jākārto eksāmeni, satraukums ir diez gan liels un pamazām arī sāk trūkt pacietības.