beidzot esmu nokārtojusi visu, kas man bija jāizdara atbraucot. jā, jā zinu, te jau puse no laika pavadīta norvēģijā, bet vēl neesmu nokārtojusi formalitātes. nu labi kādas tur formalitātes, drīzāk pilnīgu absurdu.
tātad ja tu vien tu nenāc no Čehijas, Ungārijas, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas, ASV, Kanādas, Austrālijas, Jaunzēlandes, Japānas vai kādas no Dienvideiropas valstīm, tev ir jādodas un jāveic plaušu rentgens, jo, redz, tu nāc no valsts ar augstu tuberkulozes risku.
ar Alīnu gan nospriedām, ka 28 miljoniem poļu ir reālāk saslimt ar tuberkulozi kā 2 miljoniem latviešu, bet norvēģi domā savādāk. tā kā pa lielam centāmies sazvanīt slimnīcu no septembra, bet tā intensīvāk pēdējo pusotru nedēļu, vakar nolēmām - šodien iesim uz slimnīcu pašas. (bija dzirdēti nostāsti, ka ja to neizdara ir jāmaksā sods, tev neieskaita mācības un var pat izraidīt no valsts). aizgājām, tur sēdēja kundzīte un kko bakstīja datorā, sakot, ka gribu pierakstīties uz rentgenu, jo nevarēju sazvanīt, viņa pakratīja galvu un smaidoši noteica "a lot of people try to call us". hmm, nu labi. bet pozitīvi ir tas, ka mums nācās pagaidīt kādas 15 minūtes un dienā, kad veicām savu appointment, tikām arī pie sava x-ray. jeij.
pats pasākums bija īss un ātrs - māsiņa paskatījās uz valsti no kuras nāku, pavaicāja vai man ir rēta uz rokas, un aizveda uz rentgenu. tas arī viss. pa vidu paspēju uzkāpt uz svariem un nosvērties, teiksim tā, ka redzētais neiepriecināja, bet māsiņa ieraugot manu sejas izteiksmi, noteica, ka nu nekas slikts tur nevar būt un man noteikti jāēd vairāk. aha, es jau tā ēdu 4x dienā, kur vēl vairāk ...
lieki piebilst, ka ja kādai no mums būtu tuberkuloze, būtu jau paspējušas aplipināt visus norvēģus. bet par to laikam viņi neiedomājas.
tātad ja tu vien tu nenāc no Čehijas, Ungārijas, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas, ASV, Kanādas, Austrālijas, Jaunzēlandes, Japānas vai kādas no Dienvideiropas valstīm, tev ir jādodas un jāveic plaušu rentgens, jo, redz, tu nāc no valsts ar augstu tuberkulozes risku.
ar Alīnu gan nospriedām, ka 28 miljoniem poļu ir reālāk saslimt ar tuberkulozi kā 2 miljoniem latviešu, bet norvēģi domā savādāk. tā kā pa lielam centāmies sazvanīt slimnīcu no septembra, bet tā intensīvāk pēdējo pusotru nedēļu, vakar nolēmām - šodien iesim uz slimnīcu pašas. (bija dzirdēti nostāsti, ka ja to neizdara ir jāmaksā sods, tev neieskaita mācības un var pat izraidīt no valsts). aizgājām, tur sēdēja kundzīte un kko bakstīja datorā, sakot, ka gribu pierakstīties uz rentgenu, jo nevarēju sazvanīt, viņa pakratīja galvu un smaidoši noteica "a lot of people try to call us". hmm, nu labi. bet pozitīvi ir tas, ka mums nācās pagaidīt kādas 15 minūtes un dienā, kad veicām savu appointment, tikām arī pie sava x-ray. jeij.
pats pasākums bija īss un ātrs - māsiņa paskatījās uz valsti no kuras nāku, pavaicāja vai man ir rēta uz rokas, un aizveda uz rentgenu. tas arī viss. pa vidu paspēju uzkāpt uz svariem un nosvērties, teiksim tā, ka redzētais neiepriecināja, bet māsiņa ieraugot manu sejas izteiksmi, noteica, ka nu nekas slikts tur nevar būt un man noteikti jāēd vairāk. aha, es jau tā ēdu 4x dienā, kur vēl vairāk ...
lieki piebilst, ka ja kādai no mums būtu tuberkuloze, būtu jau paspējušas aplipināt visus norvēģus. bet par to laikam viņi neiedomājas.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru