Tātad pa šo laika sprīdi nekas dižs nav noticis - lekcijas rit savu gaitu, grāmatu lapas tiek šķirstītas aizvien biežāk un universitātē tiek pavadīts aizvien vairāk laika. Protams, pavisam skaidra lieta, ka mācīties visu laiku nevar tāpēc pa šo laiku esmu arī mazliet izklaidējusies. Varētu teikt, ka esmu apmeklējusi 2,5 ballītes, jo viena īsti nebija ballīte. Šīs ballītes un protams tajās uzņemtās bildes arī labi kalpo par iemelsu, lai jūs iepazīstinātu ar visiem.
Tātad kopā mēs mūsu koridorā esam 14 - 2 meitenes īsti nesocializējas ar pārējiem, tāpēc bildēs varēs sazīmēt 12 cilvēkus.
Bilde no picu ēšanas no labās ir amerikānis Zeks (1), tad polis - Pjotrs (2), brazīliete - Džuliana (3), ES (4), poliete - Karolīna (5), polis - Sebastians (6).
No labās čehs - Kims (7), Džuliana un es.
Poliete - Olīvija (8) ar mūsu picām.
Priekšā no labās vācietis - Mike (9), Zeks, otrajā rindā no labās serbs - Luka (10) un Pjotrs.
Un te no labās, Alīna (11) un indietis - vārdu neatceros (12) .
Tātad mazliet par tām sākumā pieminētajām 2,5 ballītēm:
1) 2dien mūsu virtuvē notika, kas ļoti jauks. Čehs mums uzcepa picas par no izdzertajām alus bundžiņām sakrāto naudiņu (34 NOK). Tā bija jauka, mierīga kopistiska pasēdēšana, kurā vienojās viss mūsu koridors bez divām meitenēm, kuras laikam tā īsti nepieskaitām pie sava koridora, jo neviens pat nepamanīja, ka viņu nav.
Visu nedēļu cītīgi apmeklēju skolu, arī 5dienas vakarā kārtīgi lasīju savas grāmatas, bet tad atnāca 6diena...
2) Iespējams neesmu gana daudz stāstījusi par savu buddy group, jo sākotnēji man tā īsti nepatika tā padarīšana (bija liels vāciešu īpatsvars), bet sākoties mācībām ļoti noderēja, tas, ka ieejot klasē, kura pilna ar norvēģiem, ir manāma kāda pazīstama seja. Divus no trīs saviem kursiem mācos kopā ar Džonotanu no ASV, kurš tad nu izdomāja 6dien uztaisīt buddy grupas atkal tikšanos. Kā jau minēju, neesmu šī pasākuma fane un ja nebūtu manas uzstājīgās domubiedres dienvidkorejietes Sunny, tad visticamāk būtu šo pasākumu laidusi garām, bet rezultātā būtu palikusi zaudētājos, jo pasākums izvērtās ļoti sirsnīgs un mīļš. Runājām, iepazinām viens otra kultūru un, kas ir ne mazāk svarīgi, paēdām, jo Džonatants ar savu draudzeni nodorošināja finger-food, kas patiesībā bija normāla ēdienreize - kartupeļi, kotletītes un sāļā maize ar olīvām. Rezultātā mājās devāmies ar pēdējo T-banen un ļoti pozitīvām emocijām. (tiks papildināts ar fotogrāfiju)
3)
Atgriežoties no pasākuma nr.2. mājās nācu pa pilnīgi melno Kringsja ceļu, kuru kā izrādās naktīs neapgaismo. Nokļūstu līdz savai mājai. Skatos visi logi tumši - bija jau 00:30 tāpēc pieņēmu, ka visi guļ, bet ieejot iekšā aina izrādījās pavisam cita. Liela daļa koridora draudzīgi sēdēja virtuvē un tukšoja mūsu jaunā kaimiņa - indieša atvestos labumus. Indietis izrādās ir no augstākās kastas un ļoti turīgs un viņš izstāstīja tik daudz par savu kultūru un paražām, ka to jau vien varu minēt, kā lieli eramsus ieguvumu. Bet kā izrādījās indieši ir arī ļoti devīgi un tā nu labsirdīgais kaimiņš mūs uzcienāja ar stipro dzērienu. Un tā nu es līdz 2:30 mūsu virtuvē pavadīju inteliģentās un bezgala interesantās sarunās par reliģiju, kultūru un tradīcijām, pie reizes cenšoties Beļģim, kurš kā izrādās dzīvo mūsu mājā iestāstīt, ka es negribu ar viņu runāt franciski.
Bet te jau atkal klāt ir pirmdiena ar skolu, un līdz līdzīgām aktivitātēm visticamāk jāgaida 5 dienas!
Te gan gribētos pieminēt, ka man laikam ir ļoti paveicis ar koridora biedriem, jo mums nevajag lielos tusiņus un sanākšanas un mums pietiek ar savām mazajām, bet skaļajām virtuves ballītēm un šad tad pasēdēšanu pie dabas :)
Tātad kopā mēs mūsu koridorā esam 14 - 2 meitenes īsti nesocializējas ar pārējiem, tāpēc bildēs varēs sazīmēt 12 cilvēkus.
Bilde no picu ēšanas no labās ir amerikānis Zeks (1), tad polis - Pjotrs (2), brazīliete - Džuliana (3), ES (4), poliete - Karolīna (5), polis - Sebastians (6).
No labās čehs - Kims (7), Džuliana un es.
Poliete - Olīvija (8) ar mūsu picām.
Priekšā no labās vācietis - Mike (9), Zeks, otrajā rindā no labās serbs - Luka (10) un Pjotrs.
Un te no labās, Alīna (11) un indietis - vārdu neatceros (12) .Tātad mazliet par tām sākumā pieminētajām 2,5 ballītēm:
1) 2dien mūsu virtuvē notika, kas ļoti jauks. Čehs mums uzcepa picas par no izdzertajām alus bundžiņām sakrāto naudiņu (34 NOK). Tā bija jauka, mierīga kopistiska pasēdēšana, kurā vienojās viss mūsu koridors bez divām meitenēm, kuras laikam tā īsti nepieskaitām pie sava koridora, jo neviens pat nepamanīja, ka viņu nav.
Visu nedēļu cītīgi apmeklēju skolu, arī 5dienas vakarā kārtīgi lasīju savas grāmatas, bet tad atnāca 6diena...
2) Iespējams neesmu gana daudz stāstījusi par savu buddy group, jo sākotnēji man tā īsti nepatika tā padarīšana (bija liels vāciešu īpatsvars), bet sākoties mācībām ļoti noderēja, tas, ka ieejot klasē, kura pilna ar norvēģiem, ir manāma kāda pazīstama seja. Divus no trīs saviem kursiem mācos kopā ar Džonotanu no ASV, kurš tad nu izdomāja 6dien uztaisīt buddy grupas atkal tikšanos. Kā jau minēju, neesmu šī pasākuma fane un ja nebūtu manas uzstājīgās domubiedres dienvidkorejietes Sunny, tad visticamāk būtu šo pasākumu laidusi garām, bet rezultātā būtu palikusi zaudētājos, jo pasākums izvērtās ļoti sirsnīgs un mīļš. Runājām, iepazinām viens otra kultūru un, kas ir ne mazāk svarīgi, paēdām, jo Džonatants ar savu draudzeni nodorošināja finger-food, kas patiesībā bija normāla ēdienreize - kartupeļi, kotletītes un sāļā maize ar olīvām. Rezultātā mājās devāmies ar pēdējo T-banen un ļoti pozitīvām emocijām. (tiks papildināts ar fotogrāfiju)
3)
Atgriežoties no pasākuma nr.2. mājās nācu pa pilnīgi melno Kringsja ceļu, kuru kā izrādās naktīs neapgaismo. Nokļūstu līdz savai mājai. Skatos visi logi tumši - bija jau 00:30 tāpēc pieņēmu, ka visi guļ, bet ieejot iekšā aina izrādījās pavisam cita. Liela daļa koridora draudzīgi sēdēja virtuvē un tukšoja mūsu jaunā kaimiņa - indieša atvestos labumus. Indietis izrādās ir no augstākās kastas un ļoti turīgs un viņš izstāstīja tik daudz par savu kultūru un paražām, ka to jau vien varu minēt, kā lieli eramsus ieguvumu. Bet kā izrādījās indieši ir arī ļoti devīgi un tā nu labsirdīgais kaimiņš mūs uzcienāja ar stipro dzērienu. Un tā nu es līdz 2:30 mūsu virtuvē pavadīju inteliģentās un bezgala interesantās sarunās par reliģiju, kultūru un tradīcijām, pie reizes cenšoties Beļģim, kurš kā izrādās dzīvo mūsu mājā iestāstīt, ka es negribu ar viņu runāt franciski.Bet te jau atkal klāt ir pirmdiena ar skolu, un līdz līdzīgām aktivitātēm visticamāk jāgaida 5 dienas!
Te gan gribētos pieminēt, ka man laikam ir ļoti paveicis ar koridora biedriem, jo mums nevajag lielos tusiņus un sanākšanas un mums pietiek ar savām mazajām, bet skaļajām virtuves ballītēm un šad tad pasēdēšanu pie dabas :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru