latviešu pelnrušķītes oslo

Šodien ir svētdiena. Spīd saulīte. Es pamodos 10:44. Izstaipījos un nolēmu, ka šī ir tā diena ko pavadīt pie ezera ar grāmatu un mandalām, nu tā kā teiktu vecvecmamma – svētīti. Bet ap pus12 izkāpjot no gultas un dodoties uz kopējo virtuvi tā vietā, lai es mierīgi ar sevi pabaudītu svētdienas brokastis (kartupeļu salātus un uzceptu sev maizīti) mani sagaida tur vismaz vēl 7 cilvēki (jā, jā, es zinu, es dzīvoju kojās, kur 14 people share a kitchen), bet svētdienās!!!! Izrādās visi bijām pamodušies ap vienu laiku un vienlaicīgi sagribējuši ēst. Rezultātā tā īsti pat nebija kur šķīvi nolikt.

Ieejot dušā pēc kaimiņienēm arī tur sagaidīja patīkami matu kušķi uz grīdas un pie sienas. Alīna bija kaujinieciski noskaņota iztīrīt mūsu istabu un beigu beigās no vienas istabas, mēs iztīrījām otru virtuvi, otru vannas istabu un atpūtas telpu. Būtībā – paveicām neiespējamo. Un tagad esam nolēmušas privatizēt šo vietu.
Ļoti nožēlojam, ka pirms uzkopšanas darbu sākšana visu neiemūžinājām tomēr, tagad var redzēt cik viss ir skaisti un tīri. Mēs ļoti lepojamies ar sevi, un ikviens, kurš redzēja kā te izskatījās pirms tam lepojas ar mums.

Liela pateicība jāizsaka Alīna vecajam t-kreklam, kas veica grīdas lupatas fuknciju, hloram, kādam mistiskam tīrīšanas līdzeklim un protams mums - čaklajām latviešu pelnrušķītēm, kuru darbu diez vai kāds novērtēs, bet vismaz mēs pašas esam ļoti apmierinātas.

Tā nu esam iekārojušas savu virtuvi-mācību telpu (jo tur ir vienīgā vieta, kur ir brīvs vēl viens interneta štepselis). Un nu ap 15 beidzot dodo pie ezera ar grāmatu un mandalām. Baudīt svētītu dienu! Ceru, ka arī jūsu svētdiena bija darbīga, rosīga un svētīta!