Tad nu te tā bija. Īsta Erasmus ballīte. Negribas vien beigt smieties cik dīvaina un jocīga tā izvērtās katram no mūsu mazās grupiņas, kas kopistiski no Kringsja devās uz Sognu , kur notika, Flag party, kur pamata doma bija, ka cilvēki atnāk saģērbušies sava karoga krāsās vai ar savu karogu. Nemaz neminēšu, ka nevienam no mums nebija ne karoga un nebijām pacentušies arī savā apģērbā iekļaut krāsas no tā. Iešana notika brīdī, kad pēdējais T-banen bija aizbraucis un vajadzēja gaidīt nakts vilcienu, kuru, protams, mēs negaidījām. Un gājām kājām. Pirms izklāstīt vakara notikumus iepazīstināšu jūs ar saviem kaimiņiem, vakardienas vakara galvenajiem sabiedrotajiem:
Amerikānis - Zeks
Vācietis – Mike
Itālis- Klaudio
Poļi – Pjotrs, Sebastians, bez-vārda-polis
Latvietes – Alīna un es
Velsietes, kas bija no trešā stāva (kas reāli runāja savā velsiešu valodā) – kurš gan var atcerēties visus vārdus
Tātad viss sākās ar pusdienām, kurās runājām, ka uz Flag party neiesim, mazliet vakarā pasēdēsim savā virtuvē nu tā mierīgi. Ap 19 ar Alīnu izdomājam, jāaiziet līdz veikalam pēc picas un viena (!!!) alus. Domāts darīts. Atgriežamies atpakaļ, nu jā virtuvē maza pasēdēšana - Pjotrs, Sebastians un Mike, pie tam Mike aizdomīgi glāzē ir apelsīnu sula. Klīda nostāsti par amerikāni, kurš dzīvo mūsu koridorī, kuru saticis bija retais (viņš daudz gulēja, lai pierastu pie pārmaiņām), ka viņš ir nopircis šņabi. Atnākam ar saviem pieticīgajiem aliņiem ,bet te nu tas gozējas pašā galda vidū Absolut vodka pa 400 kronām! Dārgākais šņabis, kāds jebkad dzerts. Un ar to viss sākās. Katrs dabūja pa malciņam zelta vērtē esošo dzērienu. Tad atnāca polis no otrā stāva ar īstu poļu šņabi, kas garšoja kā šņabis ar kanēli. (Nenormāli garšīgs). Tad neznokuriens atnāca velsites no trešā stāva ar šņabi no Tanzānijas un kaut ko dīvainu apelsīnu sulas pakā. Un protams, ja Norvēģijā ir tik daudz šņabja vienā vietā nedrīkst neizmantot situāciju. Tā nu mēs ar bez-vārda-poli un Mike tukšojām poļu šņabi uz ko Mike teica: „If a girl says, that vodka is good, it means it is really good” un pārējie sadalīja atlikušos alkoholu. Kaut kur pa vidu vēl parādījās itālis Klaudio ar sešpaku alus, kurai gan neviens īsti vairs nepievērsa uzmanību.
Tātad atgriežamies pie tā, ka skan mūzika, visi ir jautri un smaidīgi un ļoti atvērti un te Zeks saka: „Let’s go to Flag party”. Kas notika? Visi pacēla savas pēdējās šņabja glāzītes, nokliedzās „Skoll” (nezinu kā raksta, bet norvēģiski tas nozīmē priekā) un tā mēs devāmies uz Sogn ciematu.
Amerikānis - Zeks
Vācietis – Mike
Itālis- Klaudio
Poļi – Pjotrs, Sebastians, bez-vārda-polis
Latvietes – Alīna un es
Velsietes, kas bija no trešā stāva (kas reāli runāja savā velsiešu valodā) – kurš gan var atcerēties visus vārdus
Tātad viss sākās ar pusdienām, kurās runājām, ka uz Flag party neiesim, mazliet vakarā pasēdēsim savā virtuvē nu tā mierīgi. Ap 19 ar Alīnu izdomājam, jāaiziet līdz veikalam pēc picas un viena (!!!) alus. Domāts darīts. Atgriežamies atpakaļ, nu jā virtuvē maza pasēdēšana - Pjotrs, Sebastians un Mike, pie tam Mike aizdomīgi glāzē ir apelsīnu sula. Klīda nostāsti par amerikāni, kurš dzīvo mūsu koridorī, kuru saticis bija retais (viņš daudz gulēja, lai pierastu pie pārmaiņām), ka viņš ir nopircis šņabi. Atnākam ar saviem pieticīgajiem aliņiem ,bet te nu tas gozējas pašā galda vidū Absolut vodka pa 400 kronām! Dārgākais šņabis, kāds jebkad dzerts. Un ar to viss sākās. Katrs dabūja pa malciņam zelta vērtē esošo dzērienu. Tad atnāca polis no otrā stāva ar īstu poļu šņabi, kas garšoja kā šņabis ar kanēli. (Nenormāli garšīgs). Tad neznokuriens atnāca velsites no trešā stāva ar šņabi no Tanzānijas un kaut ko dīvainu apelsīnu sulas pakā. Un protams, ja Norvēģijā ir tik daudz šņabja vienā vietā nedrīkst neizmantot situāciju. Tā nu mēs ar bez-vārda-poli un Mike tukšojām poļu šņabi uz ko Mike teica: „If a girl says, that vodka is good, it means it is really good” un pārējie sadalīja atlikušos alkoholu. Kaut kur pa vidu vēl parādījās itālis Klaudio ar sešpaku alus, kurai gan neviens īsti vairs nepievērsa uzmanību.
Tātad atgriežamies pie tā, ka skan mūzika, visi ir jautri un smaidīgi un ļoti atvērti un te Zeks saka: „Let’s go to Flag party”. Kas notika? Visi pacēla savas pēdējās šņabja glāzītes, nokliedzās „Skoll” (nezinu kā raksta, bet norvēģiski tas nozīmē priekā) un tā mēs devāmies uz Sogn ciematu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru