Kā jau minēju, tad ar lekcijām viss kārtībā, bet drusku citādāka situācija ir ar grāmatām. Pirmās lekcijas beigās pasniedzēja nolasa prāvu sarakstiņu ar grāmatām un beigās piebilst - You know where you can buy them- at akademika! Man acis lielas, un pēc Alīnas stāstiem par darba burtnīcu pa 400 NOK, neticu, ka man tagad jāiet pirkt piecas grāmatas (ņemot vērā, ka arī neticu, ka patiesi kādu no vāka līdz vākam izlasīšu). Vēršos pie blakus sēdošās norvēģietes ar jautājumu vai patiešām visas jāpērk, uz ko viņa atbild diez gan pārliecinoši - jā,visas. Sēžu lekcijā un prātoju ko diez pēc tam darīšu ar grāmatu par kontentanalīzi. Pienāk nākamā lekcija un arī tajā pavēsta, ka ir jāiegādājas grāmatas un nedrīkst aizmirst par Compendium - pasniedzēju veidotu rakstu kopsavilkumu no grāmatām, kuras nevar nekur iegūt.
Beigās jau liekas, ka par ēšanu jāaizmirst un visa nauda jāziedo grāmatām, bet pēc maza atelpas brīža attopos, ka ir taču arī bibliotēka. Protams, šķiet aizdomīgi, ka norvēģi paši par to neaizdomājas, tomēr ar savu latvietes skopumu dodos starp plauktiem īsto grāmatu meklējumos.
Rezultātā ieguvu 7 no 10 vajadzīgajām grāmatām.
Devos uz izslavēto akademiku pēc saviem Compendium eksemplāriem, kas ir vienkārši sakopēti materiāli. Un dodoties uz kasi, netīšām nokļuvu pie komunikācijas plaukta, kurā atradās arī manis trīs neiegūtās grāmatas.
Stāvēju, pētīju, šķirstīju, palasījos, beigās nospļāvos un nolēmu, ka tās grāmatas tāpat noderēs manam maģistra darbam. Tā nu es beigu biegās atstāju smuku summiņu par 3 grāmatām un 2 kopētiem materiāliem -1256 NOK.
Tagad gan domāju, kāpēc man tās grāmatas vajadzēja pirkt, bet kas darīts darīts.
Stiepjot mājās savas no bibliotēkas iegūtās un nopirktās grāmatas domāju par norvēģiem, kas tomēr pērk visu un secināju, ka doma pamatā jau ir ļoti laba - tu izvēlies ko studēsi un jau no pirmā kursa veido savu bibliotēku konkrētajā jomā, rezultātā iegūstot tiešām vērtīgu grāmatu plauktu. Tomēr tāda bibliotēka ir sasodīti dārga! Vismaz erasmus studentam noteikti.
Beigās jau liekas, ka par ēšanu jāaizmirst un visa nauda jāziedo grāmatām, bet pēc maza atelpas brīža attopos, ka ir taču arī bibliotēka. Protams, šķiet aizdomīgi, ka norvēģi paši par to neaizdomājas, tomēr ar savu latvietes skopumu dodos starp plauktiem īsto grāmatu meklējumos.
Rezultātā ieguvu 7 no 10 vajadzīgajām grāmatām.
Devos uz izslavēto akademiku pēc saviem Compendium eksemplāriem, kas ir vienkārši sakopēti materiāli. Un dodoties uz kasi, netīšām nokļuvu pie komunikācijas plaukta, kurā atradās arī manis trīs neiegūtās grāmatas.
Stāvēju, pētīju, šķirstīju, palasījos, beigās nospļāvos un nolēmu, ka tās grāmatas tāpat noderēs manam maģistra darbam. Tā nu es beigu biegās atstāju smuku summiņu par 3 grāmatām un 2 kopētiem materiāliem -1256 NOK.
Tagad gan domāju, kāpēc man tās grāmatas vajadzēja pirkt, bet kas darīts darīts.
Stiepjot mājās savas no bibliotēkas iegūtās un nopirktās grāmatas domāju par norvēģiem, kas tomēr pērk visu un secināju, ka doma pamatā jau ir ļoti laba - tu izvēlies ko studēsi un jau no pirmā kursa veido savu bibliotēku konkrētajā jomā, rezultātā iegūstot tiešām vērtīgu grāmatu plauktu. Tomēr tāda bibliotēka ir sasodīti dārga! Vismaz erasmus studentam noteikti.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru