oslo opera

Nav pasaulē daudz tādu vietu, kurās nokļūstot tu jūti - tā ir tavējā. Tur apstājas laiks un viss notiek ap tevi apkārt, bet ne ar tevi. Tu atrodies tādā kā burbulī, kuram nekas, ko tu negribi netiek klāt.
Viena no šīm vietām ir Sigulda. Otrā - parks Montpellier. Trešā - Oslo opera.
Uzkāpjot uz jumta tu redzi visu Oslo, tu dzirdi kuģus nākam un ejam, mašīnas, tramvajus, vilcienus, bet tur ir tas spēcīgais skandināvu vējš, kas visu aiznes prom. Arī skumjas, ilgas, nedrošību. Te tu esi nekas. Un ir tik labi.








Te es jutos maza un niecīga, tāda kā pieneņu pūka, kurai uzpūš vējš un to aiznes uz jebkuru debess pusi. Kāpēc? Jo tā ir vieglāk.