Lapas

piektdiena, 2010. gada 20. augusts

flag party without flags

Cik tālu ir Sogn? Vispār nav ne jausmas. Kā mēs tur nokļuvām? Ar kājām. Kāds teica, ka zinot virzienu un mēs vienkārši gājām. Nokļūstot ballītē sākās katra individuālie piedzīvojumi, kurus caurvija nemitīga kāda grupiņas dalībnieka meklēšana. Kas attiecas uz mani – satiku austrālieti, kas runāja latviski, nu pāris frāzes, bet tomēr. Kāds Norvēģijā adaptējies krievs mani uzskatīja teju vai par sen pazaudēto māsu, jo varēja ar mani parunāt krieviski. Izdancināja un tad iedeva padzerties savu alu, kas stāvēja nolikts uz palodzes. (Tālāk mammu nelasi). To redzēdami Mike un Zeks nolēma, ka ir jāpārbauda visas pudeles, jo tur var būt alkohols.

Atgādināšu, ka nevienam nav noslēpums, ka Norvēģijā dzert ir dārgi, prātam nepatverami dārgi. Alus maksā ap 20 kronu, bet pārējais jau nopērkams pa trīsciparu skaitli (lētu vīnu var sameklēt par 70 kronām).

Un tāpēc visa mūsu iepriekšminētā grupiņa uztaisīja reidu pa tukšajām pudelēm. Mums ar Mike, Zeku, Pjotru tika 2/3 pilna alus pudele, šķiet Alīnai un Klaudio veicās labāk. Lai nu kā. Vietas bija maz, cilvēku nenormāli daudz. Lielākā daļa laika pagāja meklējot vienam otru, beigu beigās kad visi veiksmīgi atkal bijām satikušies, kopīgiem spēkiem devāmies mājās. Gāja jautri, haotiski un katrā ziņā no rīta pieceļoties gribējās pasmaidīt par savu neapdomību iet naktī uz nezinkurieni un vieglprātību dzert no jau atvērtām pudelēm. Bet šķiet ieguvu mazu daļiņu no vidusskolas laika sajūtām. Bija labi.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru