trīs dienas pēc kārtas ballītes. tie, kas mani pazīst, zina, ka ļoti reti ballējos divas dienas pēc kārtas, kur nu vēl trīs. bet tā nu sagadījies, ka apstākļi spiež.
3dien nodevu savu pirmo referātu, respektīvi man viens kurss ir beidzies, tagad tikai jāgaida atzīme.
4dien atbrauca dīvainie latvieši, kas mīt mūsu study room.
un šodien vienkārši ir 5dienas un šī diena bija aizrunāta jau no 2dienas.
vispār jau sajūta mūsu kojās kā bordelī. visu laiku kāds ciemojas, katru vakaru party te vienā, te otrā virtuvē. miers? tādu es iegūstu no rītiem, kad visi guļ. patīkami, ka esmu paradusi sākt celties ap 8:30 vai 9:00 un man ir divas stundas pilnīga miera, līdz kāds no biedriņiem modīsies.
vispār šī ir bijuši ļoti jauka nedēļa, jo pie manis viesojās mamma un Jēkabs un bija tik forši pavadīt laiku ar savējiem. jāatzīst, ka viņus mazliet nomocīju, bet neko darīt, ja grib redzēt oslo.
šajā sakarā arī manas otras pārdomas. cik tomēr daudz no mūsu izpratnes par pasauli veido citu cilvēku teiktais - es nekad neesmu bijusi irānā, bet mana pasniedzēja stāsta, ka tur sievietes ir puscilvēks un vīrietim nogalinot sievieti, sievietes piederīgie (tēvs, dēls, vīrs, brālis) iegūst tiesības nogalināt sievieti, jo tikai nogalinot divas sievietes, tu nogalini cilvēku. es nezinu vai tas tā ir, bet es paļaujos, ka mana pasniedzēja stāsta patiesību. man patīk oslo, man patīk norvēģija un tagad pēc gandrīz trīs mēnešiem, es atceros kāpēc gribēju braukt uz šejieni, jā, protams, tā viena kursa dēļ, bet arī dabas un laikapstākļu dēļ, tā saltuma un stipruma, kas te ir. vējš pūšs spēcīgāk, līst biežāk. bet man patīk. ļoti, ļoti patīk. un ja kāds prasītu man, es par oslo izstāstītu tik daudz ko - gan apskates objektus, gan interesantos rajonus, gan to, kur neviens tūrists nav kāju spēris. bet, ja prasīs Alīnai - oslo iegūs pilnīgi citu bildi.
mēs tik daudz paļaujamies uz citu cilvēku teikto, bet cilvēkiem tik ļoti patīk piepušķot. atkarībā no tā ar ko tu runā, tu veido savu pasauli. un ja nu visi tavi sarunu biedri izrādās dunduki, ko tad?
kaut kā šķiet, ka visi spēlējam klusos telefonus un kā ir patiesībā atceras retais.
3dien nodevu savu pirmo referātu, respektīvi man viens kurss ir beidzies, tagad tikai jāgaida atzīme.
4dien atbrauca dīvainie latvieši, kas mīt mūsu study room.
un šodien vienkārši ir 5dienas un šī diena bija aizrunāta jau no 2dienas.
vispār jau sajūta mūsu kojās kā bordelī. visu laiku kāds ciemojas, katru vakaru party te vienā, te otrā virtuvē. miers? tādu es iegūstu no rītiem, kad visi guļ. patīkami, ka esmu paradusi sākt celties ap 8:30 vai 9:00 un man ir divas stundas pilnīga miera, līdz kāds no biedriņiem modīsies.
vispār šī ir bijuši ļoti jauka nedēļa, jo pie manis viesojās mamma un Jēkabs un bija tik forši pavadīt laiku ar savējiem. jāatzīst, ka viņus mazliet nomocīju, bet neko darīt, ja grib redzēt oslo.
šajā sakarā arī manas otras pārdomas. cik tomēr daudz no mūsu izpratnes par pasauli veido citu cilvēku teiktais - es nekad neesmu bijusi irānā, bet mana pasniedzēja stāsta, ka tur sievietes ir puscilvēks un vīrietim nogalinot sievieti, sievietes piederīgie (tēvs, dēls, vīrs, brālis) iegūst tiesības nogalināt sievieti, jo tikai nogalinot divas sievietes, tu nogalini cilvēku. es nezinu vai tas tā ir, bet es paļaujos, ka mana pasniedzēja stāsta patiesību. man patīk oslo, man patīk norvēģija un tagad pēc gandrīz trīs mēnešiem, es atceros kāpēc gribēju braukt uz šejieni, jā, protams, tā viena kursa dēļ, bet arī dabas un laikapstākļu dēļ, tā saltuma un stipruma, kas te ir. vējš pūšs spēcīgāk, līst biežāk. bet man patīk. ļoti, ļoti patīk. un ja kāds prasītu man, es par oslo izstāstītu tik daudz ko - gan apskates objektus, gan interesantos rajonus, gan to, kur neviens tūrists nav kāju spēris. bet, ja prasīs Alīnai - oslo iegūs pilnīgi citu bildi.
mēs tik daudz paļaujamies uz citu cilvēku teikto, bet cilvēkiem tik ļoti patīk piepušķot. atkarībā no tā ar ko tu runā, tu veido savu pasauli. un ja nu visi tavi sarunu biedri izrādās dunduki, ko tad?
kaut kā šķiet, ka visi spēlējam klusos telefonus un kā ir patiesībā atceras retais.
par irānu filma
AtbildētDzēsthttp://www.letterstothepresidentmovie.com/webpages/clips.html
bet noziedznieki paliek noziedznieki. un nav tas Islāms, ko piekopj radikālie grupējumi.
par klusajiem telefoniem: - jāmeklē pareizie sarunu partneri :) un jābūt atvērtam mācīties un meklēt informāciju. es ticu, ka ir daudz cilvēku mūsu ceļā, kuru devums mums ir neatsverams.